JAUNUMI

2016.06.27. PLIKS & LINS klētiņā. Kad ārā ir tik karsti, nu tik karsti, un mušas istabā neliek miera, kur gan vēl ir tik jauki kā klētiņā? Leļļu autore Ieva Dāboliņa, foto: Konstance Zariņa.

2016.02.11. JANCIM ZAĶIS pie sāniem - pavasaris jau gaisā! JANCIM rūtainu uzvalku un ZAĶIM pavasara tērpu dizainēja Sigita Krēsliņa.

2016.01.01. Ārā augsti, iekšā - silti! Laimīgu Jauno Gadu!

 Pirmdien, 28.septembrī, kad pie debesīm karāsies milzīgs un pilns mēness un šur tur pasaulē atkal tiek gaidīts kārtējais pasaules gals/jaunās pasaules sākums, Vecrīgā, Audēju ielā 6 tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Svinīgais brīdis ar dziedāšanu un uzrunu būs plkst. 17:00, bet līdz tam, lai arī darbnīcas durvis būs vaļā, mēs vēl posīsim telpas, kārtosim plauktus un pieķemmēsim matus mūsu galvenajai precei – latviešu etnogrāfiskajām lellēm. 

 Telpa vēl nedaudz smaržos pēc krāsas un plaukti no preču smaguma lieksies tikai pēc pāris nedēļām, bet ir vērts atnākt uz atklāšanu, jo:

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur priecīgi dzīvo „Rokkafejnīca”, „Jautrā lapsa” un „Easy Wine”, vienā no noslogotākajām un prestižākajām Vecrīgas ielām atkal skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies izcili latviešu amatnieki.

 Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas (arī skaistus, ģimenes un maza uzņēmuma budžetam atbilstošus studentu un amatieru darbus), latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru, arheoloģiskās rotas, sīkumus, veselīgus našķus, ar rokām darinātus suvenīrus, kā arī nesteidzīgi iebaudīt zāļu tēju ar īpašas receptes piparkūku.

 Mīļi gaidīts katrs ciemiņš! Ziedu vietā lūdzam nest rudens veltes – sīpolu vai ķiploku virteni, košu ķirbi, ābolu grozu, zāļu tēju bunti vai turzu, pirtsslotas, košu rudens puķu podu vai citas latviešu interjerā derīgas lietas.

 UZZIŅAI

 LATVJU LIETU galvenais profils ir latviešu etnogrāfiskās lelles. Uzņēmums dibināts 2011.gadā.  Četru gadu laikā ir atjaunota lelle BAIBA un radītas vairākas etnogrāfisko un suvenīrleļļu līnijas – lelles IEVIŅA, JANCIS, LĪGA, LIENE, SPĪDOLA un LAIMDOTA. Uzņēmums piedalījies prestižās izstādēs un  guvis dizaina profesionāļu atzinību konkursā Gada balva dizainā 2012.gadā. 2014.gadā izstrādātas suvenīrlelles LAIMAS konfekšu izlasei „Klasika” un iegūta LIVE RĪGA simpātiju balvu Latvijas suvenīru konkursā starptautiskajā izstādē DESIGN ISLE. Lepojamies arī ar to, ka Latvijas Eiropas prezidentūras posma noslēgumā 2015.gada jūnijā visiem 27 ES valstu premjerministriem tika uzdāvināta mūsu radītā lelle LAIMDOTA. 

 Informāciju sagatavoja: Ieva Dāboliņa, tālr. 26521645, latvjulietas@gmail.lv, www.latvjulietas.lv

VĒRTĒJUMS: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta etnoloģijas nodaļas direktore Dr. hist. Aija Jansone: "Mūsdienās, modei mainoties, izzūd etnogrāfiskā apģērba pielietojums un samazinās etnogrāfiskā ornamenta izmantošana. Viena no nozarēm, kur tradicionālā apģērba motīvi tomēr plaukst, ir lelles. Patīkami, ka šī nozare attīstās, popularizējot arī nacionālo kultūru. Par to paldies senā amata entuziastiem, kuru pacietība, meistarība un izdoma ļauj saglabāt un iedzīvināt daudzus senu ornamentu motīvus. Leļļu mākslinieces Ievas Dāboliņas darbi ir rūpīgi un precīzi. Tajos mūsdienīgā dizainā veiksmīgi sintezēti jaunie izejmateriāli, mākslinieces radošā fantāzija un etnogrāfiskās tradīcijas. Nemaz nav tik vienkārši izdarīt tā, lai lelle un proporcijās samazinātais ornaments veidotu vienotu veselumu, turklāt saglabājot nacionālo kolorītu. Arī lelle "Laimdota" ir rotaļīga, mūsdienīga, labi nostrādāta un darināta ar smalku etnogrāfisko izjūtu. Tās noteikti sniegs pozitīvu lādiņu bērniem un pieaugušajiem Latvijā un ārpusē. Lai māksliniecei veicas!"

Laikā, kad pasaule kļūst atvērta, daudzas tradicionālās kultūras vērtības palēnām izzūd. Leļļu mākslinieces un dzejnieces Ievas Nikoletes Dāboliņas darinātās lelles vienmēr gatavas atgādināt latviešiem šaipusē un taipusē, kas mēs īsti esam, no kāda kopīga klēpja nākam.

“Esmu izaugusi ļoti radošā vidē. Tētis bija mežsaimnieks un brīvajā laikā gleznoja. Mana mammīte “Daiļradei” taisīja miniatūras etnogrāfiskās lellītes no dzijas un vēlāk auda spilvenus. Tā viņa pelnīja naudu. Par katru lellīti viņai maksāja 50 kapeikas. Kad bija gatavs lielāks pulciņš, taisījām Dziesmu svētkus. Tikai rokas lika nomazgāt,” stāsta leļļu zīmola “Latvju lietas” radītāja Ieva Nikolete Dāboliņa. “Tieši tās pašas dzijas lellītes kā savu meistarstiķi bija radījusi mana tēvamāte, lai saņemtu tautas daiļ­amata meistares nosaukumu. Bijām pieci bērni, vecākiem bija traki jāstrādā, lai mūs izaudzinātu. Mums bija liela brīvība, pilna māja ar grāmatām un darbarīkiem. No mazām dienām visi zīmējām, rasējām, konstruējām, un mēs, meitenes, vēl tamborējām un šuvām, jo gribējās apģērbties...."

Visu Andra Ozoliņa rakstu var lasīt 6.jūlija LATVIJAS AVĪZĒ un šajā saitē Internetā.

29.06.2015. Par mums raksta laikraksts DIENAS BIZNESS "Sekojot idejai: No mākslas līdz ražošanai"

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness /Anda Asere/

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī. Visu rakstu No mākslas līdz ražošanai lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

04.06.2015. Raiņa un Aspazijas piemiņas gadā radītas jaunas latviešu suvenīrlelles LAIMDOTA un SPĪDOLA!

Sestdien 6.jūnijā Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Gadatirgus apmeklētāji tiks iepazīstināti ar jaunajām latviešu etnogrāfiskajām lellēm LAIMDOTA un SPĪDOLA, kuru vārdi latviešu valodā ienākuši līdz ar Pumpura eposu „Lāčplēsis”, bet kā meiteņu vārdi popularitāti ieguvuši pēc Raiņa lugas „Uguns un nakts” nākšanas klajā.

Lelles ir darinātas no Latvijā izsenis lietotiem dabīgiem materiāliem – koka, vilnas un lina un pildītas ar vilnu un linsēklām. Lelles ir pilnīgs roku darbs – sākot no virpotajām koka detaļām, ar rokām apgleznotajām sejām, linu krekliem, Latvijas novadu etnogrāfiskajiem brunčiem un beidzot ar vilnas dzijas „ziedu” vainadziņiem. Lelles ir gaumīgs un vērtīgs Latvijas suvenīrs, kuram līdzvērtīgus kādreiz ražoja daudznozaru mājražotāju un tautas mākslas uzņēmums „Daiļrade”.

Uzņēmums LATVJU LIETAS pazīstams ar atjaunoto lelli BAIBU, kas tērpta rūpīgi darinātā miniatūrā latviešu tautas tērpā un trīs gadu laikā ieguvusi ievērību kā īpašs Latvijas reprezentācijas suvenīrs.

Uzņēmuma māksliniece Ieva Dāboliņa: „Leļļu vārdus sakumā izvēlējāmies pavisam nejauši – lellītes vienkārši tādas izskatījās. Bet vēlāk, kad domājām par kādu pārdošanai piemērotāku vai populārāku vārdu, vairs nespējām viņas nosaukt citādāk – tik ļoti vārdi tām piestāv. Lelli LAIMDOTA vēlamies uzdāvināt arī mūsu premjerministrei Laimdotai Straujumas kundzei, ja viņa mūs tirgū apciemos.”

 Papildus informācija: Ieva Dāboliņa, tālr. 26521645, e-pasts: latvjulietas@gmail.com, www.latvjulietas.lv

Esiet mīļi gaidīti izstādes CIKU-CAKU-CAKU atklāšanā otrdien, 19.maijā plkst.12:00!

Būs piens, maize un medus, dziedāšana, dažāda svinīguma pakāpes uzrunas, cerams, arī kāda bērna brēkšana un kādu citu lielāku bērnu dauzīšanās, nejauši ieklīduši tūristi, daži plānoti un citi neplānoti pārsteigumi un viss cits kā pienākas.

Un nudien - gaidīsim arī TIEŠI TEVI!!!

Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS atrodas Rātslaukumā 1, Rīgā. Ieeja no Mazās Jaunielas un Rātes pasāžas puses. Darba laiks darba dienās no 10:00 līdz 19:00 un brīvdienās no 11:00 līdz 18:00.

09.05.2014. Skati vīru no cepures!

Māksliniece Sigita Krēsliņa ir radījusi jaunu JANČU apģērbu kolekciju, kurā galvenais akcents ir NAĢENE. Par tādu kādreiz sapņoja mazais Jānis Jaunsudrabiņš un simtiem tūkstošu citu Latvijas puišeļu. Tā bija vīra lepnums un vērtību mērs. Cepurē tika lasītas meža zemenes un pavisam droši var apgalvot, ka zem šādām cepurēm radās arī doma par savu Latvijas valsti. Ak jā un arī IEVIŅAI tieši tāds JANCIS patīk vislabāk!

 18.04.2014. Nāc nākdama Lieldieniņa, visi bērni tevi gaida!

Līdz ar pirmajiem trauslajiem zāles stiebriem un alkšņu pūpoliem grāvmalē saulītē pasildīties un olas paripināt iznāk Lieldienu Zaķu pulciņš, ābelē iekāpj Cāļi, Ansis Pūpols un Mārīte šūpojas ķirša zaros un daudzi citi pavasara bērni tā vien gaida lielo Pavasara atnākšanu. Vesels pulks Janču un Ieviņu iejutušies savās jaunajās lomās. Apaļš kā pūpols, sārts kā ābols, vesels kā rutks!

Leļļu autore: Ieva Dāboliņa, pavasara apģērbu kolekcijas, tēlu un sižeta autore: Sigita Krēsliņa, foto: Dainis Geidmanis.

No Mārtiņa līdz pat Metenim latvieši gājuši masku gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Izplatītākie ir ķekatas (pārsvarā Kurzemē), budēļi (Zemgalē), kaladnieki (Latgalē), čigāni (Kurzemē, Vidzemē), kā arī nosaukumi pēc dienām: Mārtiņos - mārtiņbērni, Katrīnās - katrīnbērni u.tml. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Dažviet viepļu gājējiem bija dažādi nosaukumi dažādos svētkos, piem. Dobelē Ziemassvētkos - danča bērni, bet Meteņos - budēļi.

Budēļos jen ķekatās iešana turpinājās arī Ziemassvētkos. Tas kalpoja svētības un auglības veicināšanai, ļaunuma aizdzīšanai ko ar savu rūkšanu veic tūļīgais lācis. Ar dejām budēļi centās mudināt būt priecīgiem arī garajos ziemas vakaros. Simboliska nozīme bija rotaļai „vilks un kaza”, kur kaza ir Saules simbols, bet vilks, būdams Dieva suns, cenšas ātrāk likt kaziņai (saulītei) iziet no tumsas un kāpt debesu kalnā.

Aicinām uz leļļu izstādi „ĶEKATIŅAS” Tautas tērpu centrā SENĀ KLĒTS!

Pirmdien, 21.oktobrī plkst. 12:00 Tautas tērpu centrā SENĀ KLĒTS tiks atklāta latviešu etnogrāfisko leļļu izstāde ĶEKATIŅAS. Īpaši interesanta izstāde būs ģimenēm  - bērni varēs satikt rudo Lapsu, pelēko Vilku, Kaziņu, Dzērvi, Gailīti, Vistiņu, Zaķi un citus viņu draugus.

Galvenā ekspozīcija ir Ievas Dāboliņas radītās bērnu rotaļu lelles IEVIŅA un JANCIS, kurām, iedvesmojoties no latviešu Mārtiņdienas tradīcijām, ķekatu tērpus darinājusi Sigita Krēsliņa. Izstāde ir abu autoru kopdarbs. 

Apmeklētāji varēs aplūkot arī miniatūros visu piecu etnogrāfisko novadu tautas tērpos ietērptās lelles BAIBA un JĀNIS. Izstāde bez maksas būs aplūkojama līdz novembra beigām.

Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS atrodas Rātslaukumā 1, Rīgā. Ieeja no Mazās Jaunielas un Rātes pasāžas puses. Darba laiks darbdienās no 10:00 līdz 19:00, sestdienās, svētdienās no 10:00 līdz 17:00.

Uzziņām: Ieva Dāboliņa, tālr. 26521645, latvjulietas@gmail.com

01.10.2013. No 3. līdz 6.oktobrim piedalāmies izstādē "Dizaina sala 2013" (Design Isle 2013) Ķīpsalā un profesionālajā konkursā "Gada balva dizainā 2013" kategorijā RŪPNIECISKAIS DIZAINS - Produktu paraugu dizains "produktu dizains, kas ir autora vai autoru kolektīva izstrādāts un izpildīts darbs ar augstu pievienoto vērtību un unikālu raksturu". 

Esiet mīļi gaidīti izstādē! Leļļu autores pie ekspozīcijas būs satiekamas sestdien no 11:00 līdz 19:00 un svētdien no 11:00 līdz 16:00. 

Fotogalerijā zemāk varat iepazīties ar izstādē pārstāvēto rudens - ziemas IEVIŅU un JANČU kolekciju. 

17.09.2013. IEVIŅĀM ir piepulcējušies arī puikas JANČI.  Pirmā parādīšanās sabiedrībā gaidāma Miķeļdienas gadatirgū Doma laukumā 28.septembrī. 

10.08.2012. Puse PLUS ir izdevusi kartiņas ar mūsu leļļu un skaisto tautu meitu attēliem. Pastkartes ir pieejamas lielākajās Latvijas pasta nodaļās un Vecrīgas suvenīru veikalos. 

Fotogalerija no izstādes LATVJU RAKSTI UN ZĪMES ŠODIENAS KULTŪRĀ ( bija aplūkojama no 23.jūlija līdz 25.augustam Galerijā CENTRS) 

No 23.jūlija līdz 25.augustam Rīgā, GALERIJĀ CENTRS apskatāma trešā, noslēdzošā Art&Shopping  izstāde LATVJU RAKSTI UN ZĪMES ŠODIENAS KULTŪRĀ. Izstādē parādītas latviešu rakstu zīmes divos neparastos mērogos - gan simtiem cilvēku kopā izdejotas, gan rokdarbnieku sīki aun a. Izstādē apskatāmas piecas lelles visu Latvijas etnogrāfisko novadu tautas tērpos. Lai lellītes nonāktu līdz izstādei, savu roku pielika 13 amatnieki. Aicinām iepazīties ar miniatūrajiem latviešu goda tērpiem pašā Rīgas centrā!

Vairāk par izstādi uzziniet GALERIJAS CENTRS mājas lapā: http://www.galerijacentrs.lv/lv/aktualitates/jaunumi/id/10975/miniaturu-izstade-latvju-zimes-un-raksti-sodienas-kultura

 07.07.2013. Dziesmu un deju svētku fotoreportāža.

No 5. līdz 7. jūlijam - visas trīs lielākās Dziesmu Svētku dienas mēs būsim lielajā Mežaparka estrādē amatnieku tirdziņā, netālu no otrās ieejas (no tramvaja puses ejot). Gaidīsim ciemos! Ja nevarat atrast, lūdzu zvaniet - 26521645 Ievai!

01.07.2013. Trīs mūsu IEVIŅAS redzamas izstādē DZIESMA TOP CITĀDI Rīgas mākslas telpā. Viņas tur uzturēsies līdz pat 8.septembrim. Izstāde ir jāredz!  Tā ir ārkārtīgi bagāta, krāšņa un gaumīgi iekārtota. 

05.06.2013. Lielā Gadatirgus fotoreportāža.  

Rīt un parīt 01.06. un 02.06.2013. lielais Gadatirgus Brīvdabas muzejā! Šo sestdien un svētdien Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atkal būs lielais GADATIRGUS! Sabrauks amatnieki no visas Latvijas un, protams, ka bez mums tur neiztikt. Ja pēc vēlēšanām dodaties uz Gadatirgu, noteikti apciemojiet mūs! Būsim Lībiešu ceļa malā pie Lībiešu sētas! Gaidīsim. 

P.S. Pārdosim arī stelles ar maināmu platumu 120 cm un 180 cm. Stelles pilnā komplektācijā būs apskatāmas un dabūjamas turpat pie mūsu galda. Cena 250 Ls. Tālr. 26521645 Ieva. 

08.05.2013. Nosūtījām savus darbus žurnāla "IEVAS MĀJA" konkursam "ZELTA ROKAS 2013".  Kā Latvijas suvenīrs startēs lelle BAIBA un LIENE, kā rotaļlieta lelle - IEVIŅA. Turiet īkšķus!

29.04.2013. Šovakar plkst. 19:30 par mums stāstīs TV3 raidījumā "BEZ TABU"! 

04.12.2012. Šodien mūsu mīļajai BAIBAI ir vārda diena! No sirds apsveicam un vēlam doties tautiņās - pie bagāta un čakla tēva dēla. 

05.10.2012. CIMDA SOMA - RUCAVA saņem profesionālā konkursa "Gada balva dizainā 2012" ATZINĪBU nominācijā "Modes aksesuāru dizains" par inovatīvu folkloras tēmas dizainisku risinājumu.

Šajā somā senas latviešu cimdu adīšanas tradīcijas labi sadzīvo ar jauniem materiāliem un pielietojumu. Šī ir soma, kurā nekad nepazūd mobilais telefons, jo no ārpuses vienmēr redzams, kur tas atrodas. Un arī planšetdatoram somā būs mīksta, silta un droša dzīvošana. 

Somas cena no 50 līdz 150 Ls, atkarībā no cimda sarežģītības, interjera (oderes, kabatām, aizdares) un siksnas. 

Specbalvu - ceļojumu 4 personām uz Stokholmu piešķīra "Tallink". Par to no sirds pateicamies!

05.09.2012. IZDOTAS PASTKARTES AR LATVIEŠU ETNOGRĀFISKAJĀM LELLĒM.

Pateicoties tehniskajam progresam un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, cilvēkiem ir īpašs prieks par klasiskām apsveikuma kartiņām vai pastkartēm savā pastkastītē. Tādēļ klajā nākušas pastkartes ar latviešu etnogrāfiskajām lellēm.  Uz vienas no pastkartēm attēlots tekstila leļļu trio, uz otras - Madonas, Nīcas un Zaļenieku tautu meitas. Reversā parādīts, no kura novada nāk katrs miniatūrais tautas tērps. Pastkartes cena suvenīru veikalos 0,45 Ls. Šobrīd tās jau ir nopērkamas Tautas tērpu centrā SENĀ KLĒTS. 

10.07.2012. DZĪVĀ ETNOGRĀFIJA VECRĪGĀ

Ar 2012.gada 11. jūliju Rīgā tiks uzsākts jauns projekts - Rātslaukumā, Doma laukumā un Brīvības pieminekļa laukumā tūristiem un ikvienam interesentam būs iespēja nofotogrāfēties ar meitenēm, kas būs tērptas košos seno lībiešu, Nīcas, Lielvārdes un Ziemeļvidzemes tautas tērpos. Fotografēt un fotografēties varēs par brīvprātīgu ziedojumu.

Latvijā ir krāšņas Dziesmu svētku tradīcijas, tomēr Rīgas un Latvijas apmeklētājiem ir maz iespēju redzēt latviešu tradicionālo kultūru. Tūrisma nozares attīstībai īpaši svarīga ir latviešu kultūras ienešana pilsētvidē un sadzīvē, kur to varētu baudīt īpaši nemeklējot un bez maksas. To pierāda arī tūristu aizvien pieaugošā interese par Līgo svētkiem. Tādēļ projekta iniciators – etnogrāfisko leļļu ražotājs „Latvju Lietas”  sadarbībā ar „Tautas tērpu centru SENĀ KLĒTS” aicina visas tūrisma attīstībā ieinteresētās institūcijas, uzņēmumus un gidus atbalstīt šo iniciatīvu.

 „Tieši atšķirīgais un tikai mums raksturīgais ir tas, ko vēlas redzēt mūsu valsts apmeklētāji. Iedomāsimies, cik skaista un tūrista acīm eksotiska valsts būtu Latvija, ja visi tie, kam tautas tērpi ir, tos lietotu ja ne ikdienā, tad vismaz biežāk. Mūsu meitenes ir personības ar augstu pašcieņu, pieredzi tērpu demonstrēšanā un horeogrāfijā, un šis projekts būs mūsu devums Latvijas tēla veidošanā.” projekta ideju skaidro Ieva Nikoleta Dāboliņa no „LATVJU LIETĀM”

„Latvija ir skaista un interesanta valsts, daudzi Latvijas viesi novērtē un apbrīno to, ka joprojām spējam saglabāt mūsu tautas tērpu darināšanas prasmes un tradīcijas. Ar šo projektu mēs vairosim mūsu latvisko pašapziņu un iepriecināsim pilsētas viesus” - tā saka projektasadarbības partneris  - „Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS” valdes priekšsēdētāja Monta Grasmane. SENAJAI KLĒTIJ ir vairāk kā 20 gadu pieredze latviešu tautas tērpu darināšanā un etnogrāfiskā mantojuma popularizēšanā.

Katru dienu, izņemot svētdienas, ja vien nav gaidāmi spēcīgi nokrišņi, no 10:00 līdz 13:00 un no 14:00 līdz 17:00 meitenes būs Rātslaukumā. Vairāk informācijas Ieva - tālr. 26521645,

 27.06.2012. IEVIŅA IR PIEDZIMUSI!

LATVJU LIETĀM piepulcējusies mazā ganu meitene Ieviņa – vienkāršākas konstrukcijas tekstila lelle ar linsēklu pildījumu. Ieviņa prot sēdēt un viņai var atpīt un sapīt bizes, tādēļ viņa būs laba rotaļu biedrene bērniem. Atpogāt un aizpogāt brunču pogas, uzsiet priekšautu, uzvilkt zeķes,  pastalas un sasiet auklas nav nemaz tik viegli, tādēļ spēlēšanās ar Ieviņu attīstīs pirkstu veiklību un arī pamatzināšanas par latviešu tautas tērpu. 

Ieviņa būs arī teicams suvenīrs, jo ir īsta latviešu meitene!

Lelle var būt apģērbta pogājamos linu brunčos ar lencēm vai pusgaros vilnas brunčos ar novadam piemērotu jostu, priekšautā, ar rokām adītās vilnas zeķēs un pastalās. Ieviņai galvā var likt „margrietiņu” vainadziņu. Lelles cena svārstās no 17 līdz 35 Ls, atkarībā no komplektācijas un iesaiņojuma.

Lētākā būs Ieviņa „Apģērb pats!”, kas maksā tikai 17 Ls.  Ieviņa ar linu brunčiem, vilnas zeķītēm un pastalām maksā 24 Ls. Ieviņa novada vilnas brunčos, jostā, vilnas zeķēs un pastalās, ar vainagu un glītā reprezentācijas iepakojumā maksās 35 Ls (ražotāja cenas).

Lellei līdzi nāk pase, kurā ir lelles vārds, aprakstu, Latvijas karte ar iezīmētu novadu (ja lellei ir tautas tērpa brunči) un autores paraksts.

Lelle pārdošanā ir Tautas tērpu centrā "Senā Klēts" Rātlsaukumā 1, Rīgā, tautas mūzikas salonā "UPE" R.Vāgnera ielā 5 un Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā "RIIJA" Tērbatas ielā 6/8 Rīgā. Bet vismīļāk un vienmēr esiet gaidīti mūsu darbnīcā, iepriekš piesakoties.

Vairāk informācijas: 26521645 Ieva.

02. un 03.06.2012. LIELAIS BRĪVDABAS MUZEJA GADATIRGUS!

Mūs apbrīnoja un cildināja, taču saņēmām ne tikai daudz labu vārdu, bet arī vērtīgu sadarbības piedāvājumu. Mūsu lelles būs gan Ventiņpūrlādē Ventspilī, gan Jūrmalā un citās smalkās vietās.